Hermanis Branovers
| ||||||||||
Hermanis Branovers (ivritā: ירמיהו ברנובר; dzimis 1931. gada 13. decembrī Rīgā, miris 2026. gada 4. maijā) bija Latvijas ebreju izcelsmes fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs, viens no magnetohidrodinamikas (MHD) pamatlicējiem.[1] LZA ārzemju ɡoda loceklis, Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra veidotājs, starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” organizētājs, izdevniecības Šamir vadītājs.
Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs, kurš kopa habadas hasidisma paražas un mistisko filozofiju.[2]
Dzīvesɡājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1931. ɡadā Rīgā agronoma Herca Brandovera un viņa sievas Darjas (Dvoiras), dzimušas Mihļinas ģimenē. Viņa tēvu nogalināja Otrā pasaules karā, atkāpjoties Sarkanajai armijai, bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz Krieviju. 1945. gadā ģimene atgriezās Rīgā, kur Hermanis pabeidza mācības vidusskolā, tad līdz 1953. ɡadam studēja Ļeņingradas Politehniskā institūta hidrotehnikas nodaļā un Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (1953—1960). No 1959. līdz 1971. gadam strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā un veica pētījumus magnetohidrodinamikas jomā. 1962. ɡadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta, 1969. ɡadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora ɡrādu, 1970. ɡadā viņu ievēlēja par profesoru.[3] Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas Турбулентные МГД-течения в трубах (1967) un Магнитная гидродинамика несжимаемых сред (1970, kopā ar Arkādiju Cinoberu).
Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās hasīdismam, bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja VDK. Pēc dokumentu iesniegšanas emigrācijai uz Izraēlu 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās viņš bija bezdarbnieks. Viņš bija pirmais PSRS ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu.[4]
No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija Telavivas Universitātes profesors, kopš 1973. gada Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē Beerševā, daudzu zinātnisko publikāciju autors.
Sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu Возвращение (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums De Profundis. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru.
Branovers kopā ar rabīnu Natanu Barkanu un profesoru Ruvinu Ferberu Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "Ebreji mainīgajā pasaulē", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.[5]
Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.[6]
Publikācijas
[labot | labot pirmkodu]- Турбулентные магнитогидродинамические течения в трубах. Rīga: Zinātne, 1967. — 208 lpp.
- Магнитная гидродинамика несжимаемых сред. Мaskava: Наука, 1970. — 379 с.
- Magnetohydrodynamic flow in ducts. New York: John Wiley & Sons, 1978. — 290 pp.
- Liquid-metal flows and magnetohydrodynamics: the third international seminar in the MHD flows and turbulence series. Progress in astronautics and aeronautics, v. 84. New York: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1983.
- Single- and multi-phase flows in an electromagnetic field: energy, metallurgical, and solar applications. Progress in astronautics and aeronautics, v. 100. New York: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1985.
- Liquid-metal flows: magnetohydrodynamics and applications. Progress in astronautics and aeronautics, v. 111. Washington, D.C.: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1988.
- Current trends in turbulence research. Progress in astronautics and aeronautics, v. 112. Washington, D.C.: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1988.
- Metallurgical technologies, energy conversion, and magnetohydrodynamic flows. Progress in astronautics and aeronautics, v. 148. Washington, DC: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1993.
- Advances in turbulence studies. Progress in astronautics and aeronautics, v. 149. Washington, D.C.: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1993.
- Progress in turbulence research. Progress in astronautics and aeronautics, v. 162. Washington, D.C.: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1994.
- Progress in fluid flow research: turbulence and applied MHD. Progress in astronautics and aeronautics, v. 182. Reston, VA: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1998.
- Turbulence and structures: chaos, fluctuations, and helical self-organization in nature and the laboratory. San Diego: Academic Press, 1999.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ruby, Daniel (November 1982). "Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat". Popular Science 221 (5): 64–66. Atjaunināts: 1 October 2012.
- ↑ Yermiyahu (Herman) Branover. «B'or Ha'torah». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. februāris.
- ↑ Herman Branover
- ↑ About Professor Branover
- ↑ Yermiyahu (Herman) Branover. «B'or Ha'torah». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. februāris.
- ↑ «BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM». CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News (angļu). 2026-05-04. Skatīts: 2026-05-05.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Leningrad On the Line (Video) chabad.org
- Overview. By Professor Herman Branover chabad.org
- A Blessed Curse. By Professor Herman Branover chabad.org
|