Kīrs Lielais
| Kīrs Lielais | |
|---|---|
| |
 Kīra Lielā attēlojums | |
| Persijas valdnieks | |
| Valdīšana | 559–530 p.m.ē. |
| Priekštecis | Kambiss I |
| Pēctecis | Kambiss II |
| Mīdijas valdnieks | |
| Valdīšana | 549–530 p.m.ē. |
| Priekštecis | Astiags |
| Pēctecis | Kambiss II |
| Līdijas valdnieks | |
| Valdīšana | 547–530 p.m.ē. |
| Priekštecis | Krēzs |
| Pēctecis | Kambiss II |
| Babilonijas valdnieks | |
| Valdīšana | 539–530 p.m.ē. |
| Priekštecis | Baltasars |
| Pēctecis | Kambiss II |
| Dzimis |
600–598. gadā p.m.ē.[1] Anšana, Jaunbabilonijas impērija |
| Miris |
530. gada p.m.ē. 4. decembrī[2] pie Sirdarjas upes |
| Apglabāts | Pasargade |
| Dzīvesbiedre | |
| Bērni | |
| Dinastija | Ahemenīdu dinastija |
| Tēvs | Kambiss I |
| Māte | Mandane no Mīdijas |
Kīrs Lielais (senpersiešu: 
, persiešu: کوروش بزرگ, dzimis 600–598. gadā p.m.ē.,[1] miris 530. gada p.m.ē. 4. decembrī[2]), zināms arī kā Kīrs II, Kīrs Varenais un Kīrs Vecākais,[3] bija Senās Persijas valdnieks (559.-530. gads p.m.ē.) no Ahemenīdu dinastijas, Ahemenīdu impērijas dibinātājs.
558. gadā p.m.ē izveidoja spēcīgu karaspēku, kas galvenokārt sastāvēja no jātniekiem, lai gan svarīga loma bija arī kājnieku armijai. 553. gadā p.m.ē rīkoja sacelšanos pret mīdiešu kundzību. Viņš gāza mīdiešu valdniekus, 546. gadā p.m.ē. iekaroja grieķu provinci Līdiju, bet 539. gadā p.m.ē. Persija Kīra vadībā pakļāva visu Babiloniju.[4]
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Izcelsme un jaunība
[labot | labot pirmkodu]Kīrs Lielais piedzima ap 600.—598. gadu p.m.ē. Viņš piederēja pie Ahemenīdu dinastijas un bija Kambīza I, Anšanas valdnieka, dēls. Par Kīra dzīves agrīno posmu saglabājies maz drošu ziņu, un vēlākajos antīkajos avotos viņa izcelsme un jaunība tika apvīta ar leģendām.
Pēc tēva nāves Kīrs ap 559. gadu p.m.ē. kļuva par Anšanas valdnieku. Sākotnēji persiešu zemes atradās Mīdijas politiskajā ietekmē.
Cīņa pret Mīdiju
[labot | labot pirmkodu]553. gadā p.m.ē. Kīrs sacēlās pret Mīdijas valdnieku Astjagu. Karš ilga vairākus gadus un noslēdzās ar Kīra uzvaru. 550. gadā p.m.ē. viņa karaspēks ieņēma Mīdijas galvaspilsētu Ekbatanu, un Astjags tika gāzts.
Pēc Mīdijas pakļaušanas Kīra vara izpletās pār lielu daļu Irānas plato. Viņš saglabāja vairākas mīdiešu pārvaldes un militārās tradīcijas un iesaistīja mīdiešu aristokrātiju jaunās valsts pārvaldē. Šie iekarojumi kļuva par pamatu Ahemenīdu impērijas izveidei.
Līdijas iekarošana
[labot | labot pirmkodu]Kīra varas pieaugums izraisīja konfliktu ar Līdijas valdnieku Krēzu. Ap 547.—546. gadu p.m.ē. persiešu karaspēks sakāva līdiešus un ieņēma to galvaspilsētu Sardus. Līdz ar Līdijas krišanu Kīra kontrolē nonāca ievērojama daļa Mazāzijas.
Pēc tam persieši pakāpeniski pakļāva arī vairākas grieķu pilsētas Mazāzijas rietumu piekrastē. Tādējādi Ahemenīdu valsts robežas sasniedza Egejas jūru.
Babilonijas iekarošana
[labot | labot pirmkodu]559. gadā p.m.ē. Kīrs sāka karagājienu pret Jaunbabilonijas valsti, kuru pārvaldīja Nabonīds. Persiešu karaspēks sakāva babiloniešu spēkus, un 539. gada p.m.ē. oktobrī tika ieņemta Babilona.
Pēc Babilonijas pakļaušanas Kīrs ieguva kontroli pār plašām teritorijām Divupē un Tuvajos Austrumos. Viņš saglabāja daudzas vietējās pārvaldes, reliģiskās un administratīvās tradīcijas. Kīra valdīšanas laikā vairākām iepriekš Babilonijas valdnieku pārvietotajām tautām tika atļauts atgriezties savās zemēs.
Valdīšana
[labot | labot pirmkodu]Kīra izveidotā valsts aptvēra teritorijas no Mazāzijas un Vidusjūras austrumu piekrastes līdz Centrālāzijai. Iekarotajās zemēs viņš bieži saglabāja vietējās pārvaldes struktūras un centās nodrošināt vietējo reliģisko tradīciju turpināšanos.
Ar Kīra valdīšanu saistīts tā sauktais Kīra cilindrs, Babilonijā atrasts ķīļraksta dokuments, kurā aprakstīta Babilonas ieņemšana un Kīra politika pēc tās pakļaušanas.
Kīra izveidotā politiskā un administratīvā sistēma kļuva par pamatu turpmākai Ahemenīdu impērijas attīstībai viņa pēcteču laikā.
Nāve
[labot | labot pirmkodu]Kīrs Lielais mira 530. gadā p.m.ē. karagājiena laikā Centrālāzijā. Antīkie avoti sniedz atšķirīgas ziņas par viņa nāves apstākļiem. Saskaņā ar vienu no pazīstamākajām versijām viņš krita kaujā pret masagetiem.
Pēc Kīra nāves par Ahemenīdu impērijas valdnieku kļuva viņa dēls Kambīzs II. Kīrs tika apbedīts Pasargadās, kur saglabājušās par viņa kapenēm uzskatītās monumentālās celtnes.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kīrs Lielais |
- 1 2 Ilya Gershevitch (redaktors). The Cambridge history of Iran: The Median and Achaemenian periods, Volume 2. Cambridge University Press, 1985. 404. lpp. ISBN 978-0-521-20091-2.
- 1 2 3 Dandamayev, Muhammad A. «CYRUS iii. Cyrus II The Great». iranicaonline.org. Encyclopædia Iranica.
- ↑ Īsa vēsture no Ahamenīdu laika līdz Pirmajam Pasaules karam Arhivēts 2010. gada 12. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- ↑ Persepoles pils Arhivēts 2014. gada 28. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kīrs Lielais.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
