Klasiskais laikmets

Akropole un Partenons Atēnās, Atēnas templis

Klasiskais laikmets ir periods Senās Grieķijas vēsturē no 5. gadsimta p.m.ē. līdz 4. gadsimta beigām p.m.ē. Šo laikmetu raksturo ievērojama politiskā, militārā un kultūras attīstība, kā arī sengrieķu mākslas, arhitektūras, filozofijas un literatūras uzplaukums.

Šajā periodā Grieķijā dominēja tādas spēcīgas pilsētvalstis kā Atēnas un Sparta. Laikmeta sākumā norisinājās Grieķu-persiešu kari, kuru laikā grieķi aizstāvēja savu neatkarību no Persijas impērijas. 5. gadsimta vidū sākās t.s. "Zelta laikmets" Atēnās, Perikla vadībā. Vēlāk sekoja ilgstošs konflikts starp Atēnām un Spartu — Peloponēsas karš.

Klasiskā laikmeta beigās par Grieķiju sāka pieaugt Maķedonijas ietekme, īpaši Filipa II un vēlāk viņa dēla Aleksandra Lielā valdīšanas laikā, kas iezīmēja pāreju uz hellēnisma laikmetu.

Arhitektūrā dominēja doriskā, joniskā un vēlāk arī korintiskā stila elementi, kas kļuva par klasiskā skaistuma kanonu Rietumu pasaulē. Mākslā tika pilnveidots cilvēka ķermeņa attēlojums, balstoties uz ideālu proporciju, kustības un līdzsvara izpratni (piemēram, Poliklets un viņa “Kanons”).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klasiskais laikmets.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)