Sargons
| Sargons | |
|---|---|
|
Akadas valdnieks | |
 Iespējamā Sargona skulptūra[1] | |
| Valdīšana | apm. 2334.—2284. gadam p.m.ē. |
| Pēctecis | Rimušs |
| Dzīvesbiedre | Tašlultuma |
| Dinastija | Akadiešu |
| Tēvs | Laibums |
Akadas Sargons (akadiešu: 𒊬𒊒𒄀 (Šarrugi)) bija pirmais Akadas valdnieks no aptuveni 2334. līdz 2284. gadam p.m.ē.
Viņš bija visai zemas izcelsmes semīts, atradenis un pēc profesijas dārznieks. Zināms ir tas, ka Sargons ir atrasts peldot pa upi, ielikts grozā. Apvērsuma rezultātā viņš ap 2340. gadu p.m.ē. ieguva varu Ummas valdnieka Lugalzagesi izpostītajā Kišā. Viņš pārcēla savu rezidenci uz Akadu. Trīs karagājienos Sargons sakāva Lugalzagesi, pakļāva Šumeru, Ziemeļdivupi, daļu Elamas, Irānas kalnienes rietumu daļu, teritorijas Sīrijā un Mazāzijas austrumos. Tā Akadas valdnieks Sargons izveidoja valsti, kas ietvēra gandrīz visu Divupi un, iespējams, sniedzās pat līdz Vidusjūrai. Lai uzsvērtu savas varas likumīgumu, viņš pieņēma vārdu Sargons, kas nozīmē „īstenais valdnieks”. Viņš izveidoja pirmo dinastisko lielvalsti Senajā Divupē. Tā bija pirmā stingri centralizētā ierēdņu valsts Senajā Divupē. Sargons centās nostiprināt savu valsti. Pirmo reizi pasaules vēsturē viņš radīja 5400 vīru lielu pastāvīgu karaspēku ar profesionāliem karavīriem, kas bija pilnīgi pakļauti valdniekam.
Sargonam bija pieci bērni, no kuriem valdīja divi: Rimušs (Rimush) valdīja 9 gadus, bet Maništu (Manishtu) valdīja 15 gadus. Meita Enheduanna ir pasaulē pirmā zināmā dzejniece.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ M. E. L. Mallowan, "The Bronze Head of the Akkadian Period from Nineveh", Iraq Vol. 3, No. 1 (1936), 104–110.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sargons.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
