Taukskābes ir karbonskābes ar 4 līdz 30 (visbiežāk 14—24) oglekļa atomu garām molekulu virknēm. Dabā sastopamas vairāk nekā 1000 dažādu taukskābju, no kurām izplatītākās ir apmēram 20.[1] Dabā taukskābes pastāv glicerīnaesteru veidā augu eļļās un dzīvnieku taukos (atkarībā no taukskābju saišu piesātinātības), no kā tās arī lielākoties iegūst. Vēl taukskābes var iegūt, oksidējotogļūdeņražus. Taukskābes, kas nav piesaistītas citām molekulām, sauc par brīvajām taukskābēm.
Taukskābes veido gara piesātināta vai nepiesātināta ogļūdeņraža atlikuma virkne, kuras galā ir karboksilgrupa (−COOH). Ar rentgenstruktūranalīzi noskaidrots, ka ogļūdeņražu virknes ir zigzagveida uzbūves, un leņķi starp oglekļa atomu saitēm ir 110—114°.[1]
nepiesātinātajās taukskābēs, kuru molekulās ir viena vai vairākas divkāršās saites, atkarībā no divkāršo saišu skaita sīkāk iedalot:
mononepiesātinātajās taukskābēs (MNTS; angļu: MUFA — monounsaturared fatty acid), kuru molekulās ir viena divkāršā saite. Tās ir apmēram puse no cilvēka organismā esošajām taukskābēm;
polinepiesātinātajās taukskābēs (PNTS; angļu: PUFA — polyunsaturared fatty acid), kuru molekulās ir 3—6 divkāršās saites. Daļa polinepiesātināto taukskābju (linolskābe, linolēnskābe u.c.) ir neaizstājamas, proti, cilvēka un citu dzīvnieku organismi nespēj šīs taukskābes sintezēt, un tās uzņemamas tikai ar pārtiku.[1]
Dažādas nepiesātinātās taukskābes un to apzīmējumi
