Flāviji

Flāviji (latīņu: Flavii) bija Romas impērijas dinastija, kas valdīja no 69. līdz 96. gadam. Šī dinastija sākās ar Vespasiāna nākšanu pie varas un ietvēra trīs imperatorus: Vespasiānu, viņa dēlu Titu un jaunāko dēlu Domiciānu.
Vespasiāns (69—79)
[labot | labot pirmkodu]Vespasiāns (Titus Flavius Vespasianus) kļuva par imperatoru pēc Romas pilsoņu kara, kas izcēlās pēc Nerona nāves. Viņš bija pazīstams kā spējīgs un praktisks valdnieks, kurš veica vairākas reformas un sāka vairākus nozīmīgus būvniecības projektus, tostarp Kolizeja būvniecību.
Tits (79—81)
[labot | labot pirmkodu]Vespasiāna dēls Tits (Titus Flavius Vespasianus) kļuva par imperatoru pēc tēva nāves. Viņa īsā valdīšanas laikā notika divas lielas katastrofas: Vezuvs izvirdums, iznīcinot Pompejus un Herkulānu, 79. gadā un Romas ugunsgrēks 80. gadā. Tits bija populārs ar savu labvēlību un dāsnumu pret cietušajiem.
Domiciāns (81—96)
[labot | labot pirmkodu]Domiciāns (Titus Flavius Domitianus) bija pēdējais Flāviju dinastijas imperators. Viņš valdīja ilgi, taču viņa valdīšana bija autoritāra un izraisīja daudz neapmierinātību gan senātā, gan armijā. Domiciānu beigās nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija.
Flāviju mantojums
[labot | labot pirmkodu]Flāviju dinastija ir pazīstama ar savu ieguldījumu Romas impērijas stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda. Viņu valdīšanas laikā tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Flāviji.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|