Jūra
- Šis raksts ir par ūdentilpi. Par upi Lietuvā skatīt rakstu Jūra (upe).
Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.[1]
Jūras iedala malas, iekšējās un epikontinentālajās jūrās, kuru galvenā atšķirība ir šāda: malas jūrās straumes nosaka okeānu vēji, savukārt iekšējās jūrās straumes veido sāļuma un temperatūras atšķirības.
Jūras oficiāli var izdalīt Starptautiskā Hidrogrāfiskā organizācija. Pašreiz spēkā esošais jūru saraksts ir 1953. gadā izdotais S-23 Limits of Oceans and Seas. 1986. gadā tika sagatavots jauns izdevums, taču, tā kā valstīm neizdevās vienoties par dažu jūru nosaukumiem, tai skaitā arī par Japāņu jūru, tas netika ratificēts.
Nav acīmredzamas atšķirības starp līci, ko parasti no trim pusēm ietver sauszeme, un tāda paša veida jūru. Jūras vai līča nosaukums piešķirts vēsturiski, kā divām blakus esošām malas jūrām — Arābijas jūrai un Bengālijas līcim, vai vairākām Vidusjūras jūrām, kas līdzīgākas līčiem.[2]
Okeānu jūru saraksts
[labot | labot pirmkodu]- Aļaskas līcis
- Arafuru jūra
- Austrumķīnas jūra
- Bandas jūra
- Beringa jūra
- Bismarka jūra
- Bohai jūra
- Boholas jūra (Mindanao jūra)
- Dienvidķīnas jūra
- Dzeltenā jūra
- Filipīnu jūra
- Floresas jūra
- Halmaheras jūra
- Japānas iekšējā jūra
- Japāņu jūra
- Javas jūra
- Kalifornijas līcis (Kortesa jūra)
- Kamotu jūra
- Karpentārija līcis
- Koraļļu jūra
- Moluku jūra
- Ohotskas jūra
- Savu jūra
- Sališu jūra
- Seramas jūra
- Sulavesi jūra
- Sulu jūra
- Taizemes līcis
- Tasmāna jūra
- Timoras jūra
- Zālamana jūra
Ārpuszemes jūras
[labot | labot pirmkodu]Mēness jūras (Lunar maria) ir plaši bazalta laukumi uz Mēness. Agrāk astronomi uzskatīja, ka tās ir ūdens jūras. Šķidrs ūdens tālā pagātnē ir bijis uz Marsa virsmas, un daži Marsa baseini tiek uzskatīti par izžuvušām jūras gultnēm. Lielākais ir Vastitas Borealis; citi ietver Hellas Planitia un Argyre Planitia. Domā, ka šķidrs ūdens ir zem dažu pavadoņu virsmas, visdrīzāk uz Eiropas. Uz Titāna virsmas, domājams, ir šķidri ogļūdeņraži, taču tos būtu precīzāk apzīmēt par ezeriem nevis jūrām.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007, 211. lpp.
- ↑ Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 102. lpp. ISBN 9984-22-115-6.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūra.
|
