Masas saglabāšanās

Masas saglabāšanās jeb masas nezūdamība ir viens no fundamentālajiem klasiskās dabaszinātnes principiem, kas nosaka, ka slēgtā sistēmā kopējā masa laikā nemainās. Klasiskajā formulējumā likums apgalvo, ka masa nevar ne rasties no nekā, ne izzust, bet var tikai tikt pārdalīta starp sistēmas sastāvdaļām vai pārveidota vielu formu maiņas procesos. Matemātiski šo principu izsaka kā m=const vai Δm=0, bet ķīmiskajās reakcijās slēgtā sistēmā — kā reaģentu kopējās masas vienādību ar produktu kopējo masu (Σm_reaģenti=Σm_produkti). Klasiskajā fizikā un īpaši ķīmijā masas saglabāšanās likums ieņem centrālu vietu. Ķīmijā tas ir stehiometrijas pamats un nodrošina reakciju vienādojumu līdzsvarošanu, jo paredz, ka, pilnībā uzskaitot visus reaģentus un produktus, slēgtā sistēmā kopējā masa saglabājas arī vielu pārvērtību laikā. Fizikā šis princips ir cieši saistīts ar klasisko mehāniku un tiek izmantots mehānisko sistēmu, vielas plūsmu un nepārtrauktās vides makroskopisku procesu analīzē. Vēsturiski likuma formulēšana balstījās 18. gadsimta eksperimentālajos novērojumos, īpaši ķīmisko reakciju kvantitatīvajā analīzē.

Masas saglabāšanās likuma piemērošana ir tieši saistīta ar slēgtas sistēmas jēdzienu. Par slēgtu sistēmu uzskata tādu sistēmu, kas neapmainās ar vielu (masu) ar apkārtējo vidi, lai gan enerģijas apmaiņa, piemēram, siltuma vai darba veidā, var būt iespējama. Šādos apstākļos visas pārmaiņas sistēmā ir iekšējas, un kopējā masa paliek konstanta. Mūsdienu fizikā, īpaši relativitātes teorijas kontekstā, šo principu vispārina masas–enerģijas saglabāšanās likums. Tomēr nerelativistiskajā aproksimācijā un tipiskos ķīmiskos procesos klasiskā masas saglabāšanās formulēšana joprojām ir precīza un praktiski nozīmīga.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)