Pāriet uz saturu

Stratēģisko dienestu pārvalde

Vikipēdijas lapa
Stratēģisko dienestu pārvalde
Image
Stratēģisko dienestu pārvaldes emblēma[1]
Aģentūras pārskats
Izveidota 1942. gada 13. jūnijā
Priekštece
  • Informācijas koordinatora birojs
Izjukusi 1945. gada 1. oktobrī
Darbinieki 13 000 (aptuveni)[2]
Iestādes vadītājs(-i)
Image
Overview: Office of Strategic Services
CIP filma, kurā aprakstīta OSS vervēšana, apmācība un misijas Otrā pasaules kara laikā

Stratēģisko dienestu pārvalde (angļu: Office of Strategic Services, OSS) bija pirmais Amerikas Savienoto Valstu kopīgais izlūkošanas dienests, kas tika izveidots Otrā pasaules kara laikā. OSS tika izveidots kā Apvienoto štābu priekšnieku komitejas (JCS) aģentūra,[3] lai koordinētu spiegošanas darbības aiz ienaidnieka līnijām visiem Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku atzariem. Pēc kara tā kalpoja par CIP izveides pamatu. Pārvaldes darbības rezultātā tika izveidoti arī ASV armijas īpašie spēki, tā sauktās "zaļās beretes".

Pārvaldes izveidošana

[labot | labot pirmkodu]
Image
Viljams Donovans, OSS direktors

Pirms OSS izveides izlūkošanu Amerikas Savienotajās Valstīs veica specializētas nodaļas dažādās izpildvaras iestādēs: Valsts departamentā, Armijā, Jūras spēkos un Valsts kasē. Tomēr tām trūka vienotas vadības. Piemēram, armijai un Jūras spēkiem bija atsevišķas kriptoanalīzes nodaļas, Signals Intelligence Service un OP-20-G, kas savā starpā neapmainījās ar informāciju.

Prezidents Frenklins Rūzvelts bija noraizējies par šiem trūkumiem Amerikas izlūkošanā. Pēc Viljama Stefensona, Lielbritānijas izlūkošanas pārstāvja Rietumu puslodē, ieteikuma Rūzvelts iecēla Stefensona draugu, Ņujorkas advokātu Viljamu Donovanu, Pirmā pasaules kara veterānu un Goda medaļas saņēmēju, lai izstrādātu jauna izlūkošanas dienesta izveides plānu.

OSS tika dibināts 1942. gada jūnijā kā daļa no Apvienotajiem štābu priekšnieku komitejas,[4] lai apkopotu un analizētu stratēģisko informāciju, kas nepieciešama Apvienotajiem štābu priekšniekiem, un veiktu īpašas operācijas jebkur pasaulē. Par OSS kartogrāfijas nodaļas direktoru tika iecelts slavenais amerikāņu ģeogrāfs Artūrs Robinsons.

OSS palīdzēja apbruņot, apmācīt un apgādāt pretošanās kustības valstīs, kuras okupēja vācieši un japāņi, tostarp Mao Dzeduna armiju Ķīnā un Vjetmina karaspēku Franču Indoķīnā.

Pārveidošana par CIP

[labot | labot pirmkodu]

Pusotru mēnesi pēc kara beigām prezidents Harijs Trumens 1945. gada 20. septembrī likvidēja OSS. OSS tika sadalīts starp ASV Aizsardzības departamentu un ASV Valsts departamentu. Valsts departaments saņēma pētniecības un analīzes nodaļas, bet Kara departaments - izlūkošanas un pretizlūkošanas nodaļas.

Tomēr nākamajā gadā Trumens izveidoja Centrālo izlūkošanas grupu (Central Intelligence Group, CIG), kas kļuva par Centrālās izlūkošanas pārvaldes tiešo priekšteci. 1947. gadā tika pieņemts Nacionālās drošības likums, izveidojot CIP, kas pārņēma OSS funkcijas.

Galvenā mītne un lauka biroji

[labot | labot pirmkodu]
Image
Kara gaitā OSS operāciju teātri mainījās. Ievērojiet, ka Ziemeļāfrika nav iekļauta šajā kartē, ko izveidojusi Pētniecības un analīzes nodaļas Karšu nodaļa.

Galvenā mītne

[labot | labot pirmkodu]
Image
Pēc pārcelšanās uz Vašingtonu, E ielas komplekss kļuva par OSS galveno mītni. Vēlāk par CIP dzimšanas vietu.

Informācijas koordinatora birojs tika izveidots birojos Ņujorkā, Rokfellera laukumā 30. Kādu laiku viņi dalīja birojus ar Britu drošības koordinācijas organizāciju (angļu: British Security Co-ordination,BSC) 3603. vietā, kur Donovans, Daless un briti cieši sadarbojās, lai izstrādātu organizācijas plānus.[5]. Ņujorka atradās nelielā attālumā no apmācību iestādēm Federālā narkotiku biroja (FBN) Ņujorkas biroja un Vitbijas pilsētā, Ontārio. Un OSS saglabāja klātbūtni Ņujorkā līdz tās likvidācijai 1945. gadā.[6]

Pēc paplašināšanās ārpus Informācijas koordinatora biroja un attālinoties no tā, lielākā daļa OSS dienestu galu galā nobāzējās kompleksā netālu no 23. ielas un E ielas Vašingtonā.[7] E ielas komplekss bija necils, tuvumā esošajiem iedzīvotājiem un biroju darbiniekiem tas izskatījās pēc parastu valdības biroju un daudzdzīvokļu ēku sajaukuma.[8][9] Vēsturiskā OSS biedrība un Valsts departaments ir iesaistījušies centienos kopā ar Nacionālo parku dienestu, lai iekļautu galvenās mītnes kompleksu Nacionālajā vēsturisko vietu reģistrā.[10][11]

Londonas priekšpostenis

[labot | labot pirmkodu]

Lielākais un ietekmīgākais OSS birojs ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm atradās Londonā — OSS/London un aptvēra darbības Eiropas operāciju teātrī.[12] OSS/London atradās Grosvenoras ielā 70 un 72, Meifērā, Londonā. Šis birojs tika izveidots Informācijas koordinatora biroja ietvaros 1941. gada beigās un apvienošanās rezultātā tika iekļauts OSS. Atšķirībā no dažām citām lauka bāzēm, kurās strādāja tikai viena OSS filiāle, OSS/London strādāja visu OSS priekšējās filiāles locekļu personāls. Londonu dažkārt dēvē par OSS priekšējās nodaļas galveno štābu.[13]

Ārvalstu bāzes

[labot | labot pirmkodu]

Kara laikā OSS izveidoja galvenos štābus kas atradās daudzās pilsētās. Visā pasaulē bija vairāk nekā 40 ārvalstu bāzes:[14]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ William K. Emerson. «51». Encyclopedia of United States Army Insignia and Uniforms. University of Oklahoma Press, 1996. ISBN 9780806126227.
  2. ↑ Dawidoff, p. 240
  3. ↑ «HyperWar: Office of Strategic Servcices (OSS) Organization and Functions». www.ibiblio.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-26. Skatīts: 2022-07-10.
  4. ↑ Military Order of June 13, 1942 / Code of Federal Regulation. Title 3. Compilation 1936 - 1965. Washington, 1970. P. 340.
  5. ↑ «Five Spy Secrets Hidden Behind Rockefeller Center’s Closed Doors». spyscape.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 21. decembris.
  6. ↑ «Records of the office of Strategic Services [OSS]». www.archives.gov. Skatīts: 2025. gada 21. decembris.
  7. ↑ Steve Hendrix. «Former OSS spies on a mission to save old headquarters». Washington Post (en-US), 2023. gada 15. aprīlis. ISSN 0190-8286. Skatīts: 2024. gada 25. jūnijs.
  8. ↑ Barry M. Katz. Foreign Intelligence · Research and Analysis in the Office of Strategic Services 1942-1945. Cambridge, Mass., London : Harvard University Press, 1989.
  9. ↑ «The Preservation of the Intelligence History of Navy Hill». Inglorious Amateurs (angļu). 2014. gada 3. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 25. jūnijs.
  10. ↑ «Office of Strategic Services Society». www.osssociety.org. Skatīts: 2024. gada 25. jūnijs.
  11. ↑ National Park Service. «National Register of Historic Places Registration Form».
  12. ↑ Nelson MacPherson. American Intelligence in War-time London: The Story of the OSS (angļu). Routledge, 2003. gada 30. marts. ISBN 978-1-135-77246-8.
  13. ↑ «Microform: OSS/London: Special Operations Branch and Secret Intelligence Branch War Diaries - AIM25 - AtoM 2.8.2». atom.aim25.com. Skatīts: 2025. gada 21. decembris.
  14. ↑ «OSS Records». National Archives (angļu). 2016-08-15. Skatīts: 2025-12-22.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Stratēģisko_dienestu_pārvalde&oldid=4462668"