Vērtības elektrons

Vienkārša kovalentā saite starp diviem hlora atomiem, kur katrs no tiem dalās ar vienu valences elektronu.

Vērtības jeb valences elektrons ir atoma elektronapvalka ārējā (A grupas elementiem) vai ārējā un priekšpēdējā (pārejas metāliem) enerģijas līmenī esošs elektrons, kas piedalās ķīmisko saišu veidošanā ar citiem atomiem.

Atomi ar pilnu elektronu konfigurāciju (cēlgāzu atomi) parasti ir inerti. Atomi ar vienu vai diviem valences elektroniem vairāk par pilnu elektronu konfigurāciju ir reaģētspējīgi nelielās enerģijas (jonizācijas potenciāla) dēļ, kas jāpieliek, lai noņemtu šos elektronus un veidotu pozitīvu jonu. Šādi atomi savā starpā mēdz veidot metālisko saiti — no šiem atomiem sastāvošas vienkāršās vielas ir metāli.

Atoms, kam līdz pilnai elektronu konfigurācijai trūkst viena vai divu valences elektronu, ir reaģētspējīgs dēļ tendences iegūt vēl elektronus, lai aizpildītu pilno konfigurāciju un kļūtu par negatīvu jonu (šādam atomam ir liela elektrontieksme). Šie atomi labprāt veido jonu saiti ar pozitīvajiem metālu joniem.

Atomi, kuru valences elektronu skaits ir pa vidu starp šiem gadījumiem, biežāk dalās savā starpā ar valences elektroniem un veido kovalento saiti; kovalentās saites veido arī augstāk minētie atomi, kam trūkst neliela skaita elektronu līdz pilnai konfigurācijai.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vērtības elektrons.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)