Pāriet uz saturu

Asūnes pagasts

Vikipēdijas lapa
Asūnes pagasts
Image
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Asūne
Kopējā platība:[1] 78,0 km2
 • Sauszeme: 70,4 km2
 • Ūdens: 7,6 km2
Iedzīvotāji (2026):[2] 334
Blīvums (2026): 4,7 iedz./km2
Image Asūnes pagasts Vikikrātuvē

Asūnes pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Ķepovas, Svariņu, Dagdas, Konstantinovas, Robežnieku pagastiem, un pa Dagdas ezeru ar Dagdas pilsētu.

Reljefa formas

[labot | labot pirmkodu]

Akmiņu kolns, Augstais kalns, Bazneicas kaļneņš, Bīdru Driva, Cara kalns, Greizie kalni, Kapališu kalns, Kunga driva, Reiņu pilskalns, Saules kalns.

Hidrogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Ūdensteces

[labot | labot pirmkodu]

Asūnīca, Jolzas upīte, Kaķu grovs, Locupe, Naudas groveits, Ormjanka, Rūbežneica, Sarkanā upīte, Tēce, Tētes grovs.

Ūdenstilpes

[labot | labot pirmkodu]

Akteņš, Asūnes dzirnavu ezers, Dagdas ezers, Glušaks, Jolzas ezers, Kaitras ezers, Lielais Asūnes ezers, Ļutaucu ezers, Mazais Asūnes ezers, Mazais Kaitras ezers, Zabaru dzirnavu dīķis.

Bišu pūrs, Briuklojs, Cereka pūrs, Dinčouka, Diunes kokts, Ļutaucu purvs, Opolais pūreņš, Siunoklis, Stībrovka, Vaļteru pūrs, Viekšiejs.

Dabas aizsardzība

[labot | labot pirmkodu]

Pagastā atrodas dabas liegums "Asūnes ezeri".

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1812. gada kara laikā pie Asūnes un Pustiņas pagastu robežas notikusi kauja ar Napoleona karaspēku.[3] 1935. gadā Asūnes pagasta (agrāk Osūnes pagasts) platība bija 213,8 km2. 1945. gadā pagastā izveidoja Aišpuru, Apoļu, Asūnes, Bērziņu, Ķepovas un Rutku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Asūnes ciemam pievienoja Aišpuru ciemu, 1960. gadā Asūnes ciema padomju saimniecības "Cīņa" teritorijas iekļāva Svariņu ciemā.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

Pieminekļi

[labot | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā atrodas trīs valsts nozīmes un četri vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi[6].

Valsts nozīmes pieminekļi

[labot | labot pirmkodu]

Vietējās nozīmes pieminekļi

[labot | labot pirmkodu]
  • Aprobaucu apmetne un viduslaiku kapsēta
  • Asūnes viduslaiku kapsēta (Baznīcas kalniņš)
  • Klabauču senkapi (Turku kapi)
  • Reiņu pilskalns

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18971 960—    
19352 496+0.64%
19591 462−2.20%
GadsIedz.±% g.p.
19651 199−3.25%
1979855−2.39%
1989771−1.03%
GadsIedz.±% g.p.
2000700−0.87%
2011503−2.96%
2021368−3.08%

Apdzīvotās vietas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Asūne (pagasta centrs), Račeva.

Ievērojamas personības

[labot | labot pirmkodu]

Saimniecība

[labot | labot pirmkodu]

Transports

[labot | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 jūnijs 2026.
  2. ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
  3. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1021. sleja.
  4. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. ↑ «Asūnes pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Skatīts: 2020.gada 5.decembrī.[novecojusi saite]
  7. ↑ OSP
  8. ↑ Pēteris Laurinovičs. «LU datubāze "3mirkļi"». Skatīts: 2022.gada 27.janvārī.