Pāriet uz saturu

Genciānu dzimta

Vikipēdijas lapa
Genciānu dzimta
Gentianaceae
Gentiana pumila
Gentiana pumila
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGenciānu rinda (Gentianales)
DzimtaGenciānu dzimta (Gentianaceae)
Image Genciānu dzimta Vikikrātuvē

Genciānu dzimta (Gentianaceae) ir viengadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (reti koku) dzimta genciānu rindā. Divdīgļlapju klases augu dzimtā ietilpst 105 ģintis. Genciānu dzimta ir kosmopolītiski izplatīta, tās pārstāvji sastopami gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.[1][2][3]

Zināmas ap 1650 sugām, kurām visaugstākais izplatības biežums ir mērenā klimata un subtropu joslas kalnu apvidos.[3] Latvijā atmatās, pļavu un zāļu purvos ir sastopamas 9 sugas:[2]

Lielākā daļa Latvijā sastopamo genciānu dzimtas sugu ir retas un iekļautas aizsargājamo sugu sarakstos. Biežāk sastopamās ir čemuru augstiņš (Centaurium erythraea) un lauka drudzenīte (Gentianella campestris).[2]

Morfoloģija

[labot | labot pirmkodu]

Stublāja lapas ir vienkāršas, ar gludām malām, visbiežāk izvietotas pretēji, un pielapju nav. Ziedi ir divdzimumu, ar divkāršu apziedni, parasti aktinomorfi, izvietoti skarveida vai cimozās ziedkopās, retāk pa vienam. Ziedam ir 4 vai 5 kauslapas un vainaglapas, kas ir daļēji vai pilnīgi saaugušas.[4][5][6] Putekšņlapas piestiprinātas pie pamata pamīšus vainaglapām, un to skaits atbilst vainaglapu skaitam. Gineceju veido divas augļlapas, auglenīca ir augšēja.[6] Irbulis parasti īss vai arī tā nav. Auglis vairumā ir iegarena pogaļa, kurā ir daudz mazu sēklu.[4][5]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Image
Dzeltenā genciāna (Gentiana lutea) — vietām aizsargājama suga pārmērīgas ievākšanas dēļ ārstniecisko sakņu ieguvei.
Image
Voyria tenella

Genciānu dzimtas sākotnējā līniju nodalīšanās norisinājusies vairākos pasaules reģionos, tai skaitā Latīņamerikā, Āfrikā, Madagaskarā un Indijas subkontinentā.[7][8] Drudzeņu ģints (Gentiana) izplatība saistāma ar Āzijas kalnu reģioniem, kur izcelsmes centrs, visticamāk, ir Cjinhai–Tibetas plato, no kura vēlāk izplatījās pasaulē aptuveni pirms 34 miljoniem gadu.[8]

Dzimtas nosaukums (Gentianaceae) cēlies no ģints Gentiana, kura nosaukumu ieguvusi par godu Ilīrijas valdniekam Gentijam, kurš izmantoja genciānu dzimtas augus ārstnieciskos nolūkos, un kuram piedēvē genciānu ārstniecisko īpašību atklāšanu.[9] Zinātniski dzimtu aprakstīja 1789. gadā Antuāns Lorāns de Žisjē.[1]

Pielietojums

[labot | labot pirmkodu]

Daudziem šīs dzimtas augiem raksturīgi sakneņi vai sabiezinātas saknes, kuros uzkrājas rezerves barības vielas. Genciānu dzimtas augi satur sekundāros metabolītus, piemēram, alkaloīdus (genciānīnu), glikozīdus (gencianīnu, genciamarīnu, genciopiricīnu u.c.), flavonoīdus un citus. Šie bioloģiski aktīvi savienojumi nosaka augu rūgto garšu. Daļa no tiem pētīti farmakoloģijā pretiekaisuma, antioksidatīvās un citās iedarbībās.[10][11] Plaši izmantoti arī tradicionālajā medicīnā Eiropā, Ķīnā, Indijā un Irānā jau daudzus tūkstošus gadu. Pielietojums ir plašs: dermatoloģisku slimību, konjunktivīta, ievainojumu, inficētu brūču, gremošanas traucējumu ārstēšanai, kā arī sāpju un pietūkuma mazināšanai.[12]

Ekoloģiskais raksturojums

[labot | labot pirmkodu]

Genciānu dzimtas sugām raksturīgas daudzveidīgas ekoloģiskās saistības ar citiem organismiem. To ziedus apputeksnē bites, kamenes, mušas, vaboles, tauriņi, putni un sikspārņi. Ziedu košās krāsas piesaista apputeksnētājus, kalnu sugām piltuvveida zieds arī var sniegt patvērumu aukstās naktīs kukaiņiem. Genciānu dzimtā ir vairāki mikoheterotrofi vai daļēji mikoheterotrofi pārstāvji, īpaši tropu grupās. Kā piemēram, pilnīgi mikoheterotrofi (bez hlorofila) ir ģinšu Voyria un Voyriella sugas.[5][7]

Sistemātika

[labot | labot pirmkodu]

Genciānu dzimtā (''Gentianaceae'') ietilpst šādas ģintis:[1][13]

  • Exaceae
    • Exacum L.
    • Exaculum Caruel
    • Exochaenium Griseb.
    • Sebaea Sol. ex R.Br.
    • Tachiadenus Griseb.
    • Gentianothamnus Humbert
    • Klackenbergia Kissling
    • Ornichia Klack.
  • Chironieae
    • Blackstonia Huds.
    • Canscora Lam.
    • Centaurium Hill
    • Chironia L.
    • Cicendia Adans.
    • Coutoubea Aubl.
    • Cracosna Gagnep.
    • Deianira Cham. & Schltdl.
    • Duplipetala Thiv
    • Eustoma Salisb.
    • Geniostemon Engelm. & A.Gray
    • Gyrandra Griseb.
    • Hoppea Willd.
    • Ixanthus Griseb.
    • Microrphium C.B.Clarke
    • Phyllocyclus Kurz
    • Sabatia Adans.
    • Schenkia Griseb.
    • Schinziella Gilg
    • Schultesia Mart.
    • Symphyllophyton Gilg
    • Xestaea Griseb.
    • Zeltnera G.Mans.
    • Zonanthus Griseb.
    • Zygostigma Griseb.
  • Gentianeae
    • Gentiana Tourn. ex L.
    • Crawfurdia Wall.
    • Tripterospermum Blume
    • Metagentiana T.N.Ho & S.W.Liu
    • Kuepferia Adr.Favre
    • Sinogentiana Adr.Favre & Y.M.Yuan
    • Pterygocalyx Maxim.
    • Megacodon (Hemsl.) Harry Sm.
    • Latouchea Franch.
    • Urogentias Gilg & Gilg-Ben.
    • Valdesiana Z.Díaz & M.Escudero
    • Veratrilla Franch.
    • Swertia L.
    • Gentianella Moench
    • Gentianopsis Ma
    • Comastoma Toyok.
    • Frasera Walter
    • Halenia Borkh.
    • Jaeschkea Kurz
    • Lomatogoniopsis T.N.Ho & S.W.Liu
    • Lomatogonium A.Braun
    • Bartonia Muhl. ex Willd.
    • Hockinia Gardner
    • Sinoswertia T.N.Ho, S.W.Liu & J.Q.Liu
    • Obolaria L.
  • Helieae
    • Adenolisianthus (Spruce ex Progel) Gilg
    • Aripuana Struwe, Maas & V.A.Albert
    • Calolisianthus Gilg
    • Celiantha Maguire
    • Chelonanthus (Griseb.) Gilg
    • Helia Mart.
    • Irlbachia Mart.
    • Lagenanthus Gilg
    • Lehmanniella Gilg
    • Macrocarpaea (Griseb.) Gilg
    • Neblinantha Maguire
    • Prepusa Mart.
    • Purdieanthus Gilg
    • Rogersonanthus Maguire & B.M.Boom
    • Roraimaea Struwe, S.Nilsson & V.A.Albert
    • Senaea Taub.
    • Sipapoantha Maguire & B.M.Boom
    • Symbolanthus G.Don
    • Tachia Aubl.
    • Tetrapollinia Maguire & B.M.Boom
    • Yanomamua J.R.Grant, Maas & Struwe
  • Potalieae
    • Anthocleista Afzel. ex R.Br.
    • Bisgoeppertia Kuntze
    • Congolanthus A.Raynal
    • Cyrtophyllum Reinw.
    • Djaloniella P.Taylor
    • Enicostema Blume
    • Fagraea Thunb.
    • Faroa Welw.
    • Karina Boutique
    • Limahlania K.M.Wong & Sugumaran
    • Lisianthius P.Browne
    • Neurotheca Salisb. ex Benth. & Hook.f.
    • Oreonesion A.Raynal
    • Orphium E.Mey.
    • Picrophloeus Blume
    • Potalia Aubl.
    • Pycnosphaera Gilg
    • Tubella Archila
    • Utania G.Don
  • Saccifolieae
    • Curtia Cham. & Schltdl.
    • Saccifolium Maguire & Pires
    • Tapeinostemon Benth.
  • Voyrieae
    • Chorisepalum Gleason & Wodehouse
    • Lagenias E.Mey.
    • Voyria Aubl.
    • Voyriella (Miq.) Miq.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 «Gentianaceae Juss. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2026-04-25.
  2. 1 2 3 «Genciānu dzimta - Gentianaceae - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-09.
  3. 1 2 «World Flora Online. (2026): Gentianaceae Juss.». Skatīts: 2026. gada 23. aprīlis.
  4. 1 2 Willis Linn Jepson. A Manual of the Flowering Plants of California. University of California Press, 1953-12-31. ISBN 978-0-520-30949-4.
  5. 1 2 3 Gentianaceae. Cambridge University Press. 2001-01-01. ISBN 978-0-521-80999-3.
  6. 1 2 Biruta Cepurīte. Latvijas vaskulāro augu flora, 10: Amaranthaceae; Papaveraceae; Fumariaceae; Lythraceae; Gentianaceae; Menyanthaceae; Cuscutaceae. Rīga: Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija., 2008.. 81. lpp.
  7. 1 2 Merckx, Vincent S.F.T.; Kissling, Jonathan; Hentrich, Heiko; Janssens, Steven B.; Mennes, Constantijn B.; Specht, Chelsea D.; Smets, Erik F. (2013-04). "Phylogenetic relationships of the mycoheterotrophic genus Voyria and the implications for the biogeographic history of Gentianaceae" (en). American Journal of Botany 100 (4): 712–721. doi:10.3732/ajb.1200330. ISSN 0002-9122.
  8. 1 2 Favre, Adrien; Michalak, Ingo; Chen, Chih‐Hsiung; Wang, Jenn‐Che; Pringle, James S.; Matuszak, Sabine; Sun, Hang; Yuan, Yong‐Ming et al. (2016-07-26). "Out‐of‐Tibet: the spatio‐temporal evolution of Gentiana (Gentianaceae)". Journal of Biogeography 43 (10): 1967–1978. doi:10.1111/jbi.12840. ISSN 0305-0270.
  9. ↑ Webster's New International Dictionary of the English Language. Springfield, Mass.: G. & C. Merriam Company. 1923. 902. lpp.
  10. ↑ Wang, Yan-Ming; Xu, Min; Wang, Dong; Yang, Chong-Ren; Zeng, Yang; Zhang, Ying-Jun (2013-05). "Anti-inflammatory compounds of “Qin-Jiao”, the roots of Gentiana dahurica (Gentianaceae)". Journal of Ethnopharmacology 147 (2): 341–348. doi:10.1016/j.jep.2013.03.016. ISSN 0378-8741.
  11. ↑ Jiang, Min; Cui, Ben-Wen; Wu, Yan-Ling; Nan, Ji-Xing; Lian, Li-Hua (2021-01). "Genus Gentiana: A review on phytochemistry, pharmacology and molecular mechanism". Journal of Ethnopharmacology 264: 113391. doi:10.1016/j.jep.2020.113391. ISSN 0378-8741.
  12. ↑ Mirzaee, Fatemeh; Hosseini, Amirsaeed; Jouybari, Hossein Bakhshi; Davoodi, Ali; Azadbakht, Mohammad (2017-10). "Medicinal, biological and phytochemical properties of Gentiana species" (en). Journal of Traditional and Complementary Medicine 7 (4): 400–408. doi:10.1016/j.jtcme.2016.12.013.
  13. ↑ «Gentianaceae Genera». www.mobot.org. Skatīts: 2026-04-25.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Genciānu_dzimta&oldid=4459544"