Vārānasī (sanskritā: वाराणसी, Vārāṇasī, izrunā: /ʋaːˈraːɳəsi/) ir pilsēta Indijas ziemeļos, Gangas upes kreisajā krastā Utarpradēšas štatā. Pilsēta ir zināma arī kā Banārasa un Kāši. Tā ir viena no vecākajām pasaules pilsētām, kas joprojām ir apdzīvota. Indijā tā ir senākā pilsēta. Vairākus gadsimtus Vārānasī bija Ziemeļindijas kultūras un reliģiskais centrs. Vārānasī ir hinduisma, budisma un džainisma svētā pilsēta. 2011. gadā Vārānasī dzīvoja 1,20 miljoni iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits sasniedza 1,44 miljonus.
Vārānasī ir viena no vecākajām joprojām apdzīvotajām pilsētām pasaulē. 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Vārānasī bija āriešu reliģijas un filozofijas centrs. 6. gadsimtā p.m.ē. Vārānasī bija Kāši valsts galvaspilsēta. 1194. gadā Vārānasī uz trim gadsimtiem pakļāva musulmaņi, tika iznīcināti daudzi hinduistu tempļi. 16. gadsimtā Mogulu impērijas valdnieks Akbars Lielais deva hinduistiem lielākas tiesības un līdz ar to Vārānasī atdzīvojās. Tomēr cits mogulu valdnieks Aurangzebs 17. gadsimta otrajā pusē atkal apspieda hinduistus. 18. gadsimtā Vārānasī kļuva par neatkarīgu valsti, bet pēc tam par daļu no Britu Indijas. 1910. gadā briti izveidoja Vārānasī štatu, bet 1947. gadā, kad Indija ieguva neatkarību, pilsēta tika iekļauta Utarpradēšas štatā.