1959. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1956 1957 1958 - 1959 - 1960 1961 1962 |
| Latvijā: | 1956 1957 1958 - 1959 - 1960 1961 1962 |
| Laikapstākļi: | 1956 1957 1958 - 1959 - 1960 1961 1962 |
| Sportā: | 1956 1957 1958 - 1959 - 1960 1961 1962 |
| Kino: | 1956 1957 1958 - 1959 - 1960 1961 1962 |
Šajā lapā ir apkopoti 1959. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]- Tika dibināts vīru koris Gaudeamus.
- Tika dibināta LPSR Žurnālistu savienība.
- Tika dibināta Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība.
- Sāka iznākt žurnāls "Māksla".
- Sāka iznākt izdevumi "Šahs" un "Dambrete".
- Tika atklāts viadukts pie Brasas dzelzceļa stacijas.
Janvāris
[labot | labot pirmkodu]- 12.—13. janvāris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 16. kongress.[1]
- 14.—22. janvāris — Latvijā notiek tautas skaitīšana.
Aprīlis
[labot | labot pirmkodu]- 10. aprīlis — Rīgā pirmo reizi notika "Mākslas dienas". "Mākslas dienu" ietvaros visā Latvijā tika rīkoti visdažādākie pasākumi, izstādes, atvērto durvju dienas mākslinieku darbnīcās, kā arī koncerti un citi ar mākslu saistīti notikumi.
Jūnijs
[labot | labot pirmkodu]- 3. jūnijs — LPSR Ministru Padome pieņēma lēmumu Nr.310 “par Dabas un vēstures biedrības dibināšanu pie LPSR Zinātņu akadēmijas”.
- 9.—13. jūnijs — Rīgā uzturējās PSKP centrālkomitejas pirmais sekretārs un PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs Ņikita Hruščovs.[1][2]
Jūlijs
[labot | labot pirmkodu]- 3. jūlijs — pierobežā atklāts "Draudzības kurgāns"
- 7.—8. jūlijs — LKP centrālkomitejas slēgtajā plēnumā no amata atcēla Eduardu Berklavu, sākās nacionālkomunistu sagrāve.
- 20. jūlijs — tika atklāts Rīgas—Ogres dzelzceļa elektrificētais iecirknis.[3]
Septembris
[labot | labot pirmkodu]- 12. septembris — sākās pirmās Raiņa (kopš 1963. gada — Dzejas) dienas.
Novembris
[labot | labot pirmkodu]- 11. novembris:
- No Rīgas atdalījās patstāvīga Jūrmalas pilsēta — Latvijas PSR AP Prezidijs pieņēma lēmumu par Jūrmalas pilsētas izveidošanu, apvienojot Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu, Sloku un Ķemerus.
- Tika dibināts Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrs. LVU SC bija pirmais šāda veida institūts Baltijas republikās un ceturtais Padomju Savienībā.[1][4]
- tika likvidēti Abrenes, Auces, Baldones, Ērgļu, Kandavas, Līvānu, Maltas, Pļaviņu, Priekules, Rūjienas, Skrundas, Smiltenes un Zilupes rajoni.
- 25. novembris — Arvīds Pelše tika iecelts par LKP CK pirmo sekretāru, nomainot šajā amatā Jāni Kalnbērziņu.
- 27. novembris — Jānis Kalnbērziņš tika iecelts par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju, nomainot šajā amatā Kārli Ozoliņu.
Decembris
[labot | labot pirmkodu]- Tika elektrificēts dzelzceļa posms Ogre—Pārogre.[3]
- 31. decembris — tika parakstīts Zinātņu akadēmijas augstceltnes pieņemšanas un nodošanas oficiālais akts.
Kultūra
[labot | labot pirmkodu]Mākslas filmas
[labot | labot pirmkodu]- "Šķēps un roze" (režisors Leonīds Leimanis) [5]
- "Atbalss" (režisors Varis Krūmiņš)
- "Ilze" (režisors Rolands Kalniņš) [6]
Dzimuši
[labot | labot pirmkodu]- 3. janvāris — Klāvs Elsbergs, dzejnieks (miris 1987. gadā)
- 24. janvāris — Jurijs Ševļakovs, futbolists
- 26. janvāris — Dainis Deglis, futbolists
- 12. februāris:
- Andris Daņiļenko, estrādes dziedātājs
- Ingus Pētersons, dziedātājs
- 2. marts — Ainars Zvirgzdiņš, basketbola treneris
- 23. marts — Jānis Urbanovičs, politiķis
- 24. marts — Kārlis Miķelsons, uzņēmējs
- 3. aprīlis — Ēriks Jēkabsons, mācītājs un politiķis
- 7. aprīlis — Jānis Lūsēns, komponists
- 12. aprīlis — Edvīns Ķeņģis, šahists
- 24. aprīlis:
- Andris Līgotnis, politiķis (miris 1997. gadā)
- Indra Sāmīte, politiķe un uzņēmēja
- Gunta Grīva, aktrise (mirusi 2021. gadā)
- 28. aprīlis:
- Dainis Kūla, šķēpmetējs
- Ēriks Škapars, politiķis
- 21. maijs — Valdis Voins, policijas ģenerālis un basketbola funkcionārs
- 29. maijs — Ivars Caune, autosportists (miris 2019. gadā)
- 9. jūnijs — Igors Šiškins, politiķis
- 12. jūnijs — Anna Rancāne, dzejniece
- 15. jūnijs — Aleksandrs Golubovs, politiķis un ārsts (miris 2010. gadā)
- 22. jūnijs — Eds Viesturs (Ed Viesturs), latviešu izcelsmes ASV alpīnists
- 31. jūlijs — Ilgonis Linde, režisors un operators
- 9. augusts — Aleksandrs Lavents, uzņēmējs, noziedznieks
- 3. septembris:
- Helēna Demakova, politiķe
- Ivars Eglītis, politiķis
- 5. septembris — Juris Lisners, latviešu aktieris
- 26. septembris — Gundars Bērziņš, politiķis (miris 2023. gadā)
- 11. oktobris — Kārlis Šadurskis, politiķis, matemātiķis
- 12. novembris — Kārlis Seržants, žurnālists un politiķis
- 15. novembris — Dzintris Kolāts, žurnālists
- 23. novembris — Vladislavs Rafaļskis, politiķis
- 29. novembris — Andris Teikmanis, politiķis, jurists, diplomāts
Miruši
[labot | labot pirmkodu]- 11. marts — Ludolfs Liberts, scenogrāfs, gleznotājs (dzimis 1895. gadā)
- 27. marts — Paulis Lejiņš, agronoms, lopkopības speciālists un politiķis (dzimis 1883. gadā)
- 20. augusts — Arveds Švābe, jurists, literāts un vēsturnieks (dzimis 1888. gadā)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva kinohroniku un fotodokumentu kolekcijas: Ņikitas Hruščova vizīte Rīgā, 1959. gada 9.—13. jūnijā Arhivēts 2011. gada 25. novembrī, Wayback Machine vietnē., arhivi.lv
- 1 2 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
- ↑ 1959.11.11. tiek dibināts Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrs (LVU SC) Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē., hronika.lumii.lv
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs.
- ↑ Информация о фильме / Илзе, kino-teatr.ru (krieviski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
