Pāriet uz saturu

Jūnijs

Vikipēdijas lapa
Image
Meža ainava jūnijā

Jūnijs (latīņu: Junius) ir gada sestais mēnesis, kas seko maijam un ir pirms jūlija; tajā ir 30 dienas, un tas ir viens no četriem Gregora kalendāra mēnešiem ar šādu dienu skaitu. Mēnesis nosaukts par godu romiešu dievietei Junonai. Latviešu tradīcijā jūnija senie nosaukumi ir ziedu mēnesis vai papuves mēnesis.[1] Jūnijam ir nozīmīga vieta gan gada ritējumā, gan astronomiskajā ciklā, jo šajā mēnesī notiek saulgrieži, kuru raksturs atšķiras atkarībā no Zemes puslodes.

  • Ziemeļu puslodē jūnijs parasti iezīmē pāreju uz vasaru un ietilpst meteoroloģiskajā vasarā (tās sākumā). Mēneša otrajā pusē, parasti ap 20.–21. jūniju, iestājas vasaras saulgrieži, kas vienlaikus tiek uzskatīti par astronomiskās vasaras sākumu. Šajā laikā diena ir visgarākā, bet nakts — visīsākā gadā; raksturīgs ir liels Saules augstums virs horizonta, palielināta Saules starojuma intensitāte, gaisa temperatūras paaugstināšanās un aktīvs veģetācijas periods, kas būtiski ietekmē dabas procesus un cilvēka saimniecisko darbību. Ziemeļeiropā augsto platumu dēļ jūnijā iestājas baltās naktis, kad arī nakts stundās saglabājas krēsla vai pat gaišums.
  • Dienvidu puslodē jūnijs atbilst pretējam sezonālajam ciklam un parasti ietilpst meteoroloģiskajā ziemā. Šajā mēnesī notiek ziemas saulgrieži, kad diena ir visīsākā, bet nakts — visgarākā gadā; Saules starojuma intensitāte ir vismazākā, klimatiskie apstākļi kļūst vēsāki un bioloģiskie procesi parasti palēninās.

Nosaukuma izcelsme un etimoloģija

[labot | labot pirmkodu]
Image
Junona statuja. Jūnijs nosaukts par godu šai romiešu dievietei

Jūnija mēneša nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda Iūnius (arī mensis Iūnius), kas apzīmēja sesto mēnesi Senās Romas kalendārā. Romas kalendārā Iūnius jau agrīni bija nostiprināts kā patstāvīgs mēneša nosaukums, un no tā vēlāk, caur dažādiem starpniekvalodu posmiem, attīstījās atbilstošie apzīmējumi daudzās Eiropas valodās, īpaši romāņu un ģermāņu valodu saimē. Šī nepārtrauktā tradīcija Eiropas kultūrā atspoguļo latīņu kalendāra terminoloģijas ilgstošo ietekmi. Visbiežāk minētais Iūnius etimoloģiskais skaidrojums tradicionāli tiek saistīts ar romiešu dievieti Junonu (Iūnō), laulības, ģimenes un sieviešu aizgādni, Jupitera sieva. Jau antīkajā laikmetā bija izplatīts uzskats, ka mēneša nosaukums ir atvasināts no formas, kas nozīmē “Junonai veltīts mēnesis”, un romiešu kultūrā jūnijs tika uzskatīts par īpaši labvēlīgu laiku laulībām. Vienlaikus jau antīkajos avotos pastāvēja arī alternatīvas interpretācijas. Piemēram, Ovidijs savā poēmā par romiešu kalendāru min versiju, ka Iūnius varētu būt saistīts ar latīņu vārdu iuniores (“jaunieši”, “jaunākie”), pretstatā mēnesim Maius, ko dažkārt skaidroja kā saistītu ar maiores (“vecākie”). Šīs interpretācijas mūsdienu historiogrāfijā parasti aplūko kā tradīcijas un tautas etimoloģijas piemērus, kas atspoguļo pašu romiešu mēģinājumus izskaidrot mēnešu nosaukumu nozīmi. Lingvistiski nav iespējams viennozīmīgi pierādīt kādu no šīm versijām kā pilnīgi dominējošu.

Latviešu valodā nosaukums ‘jūnijs’ ir aizguvums no eiropiešu kalendāra tradīcijas, kas vēsturiski ienācis caur vācu valodas starpniecību un atbilst starptautiski lietotajai kalendāra terminoloģijai. Mūsdienu latviešu rakstu valodā jūnijs ir stabils un normēts mēneša nosaukums, ko lieto gan ikdienas saziņā, gan oficiālajos un zinātniskajos tekstos. Paralēli standartformai avotos ir fiksēti arī senāki un tautiski nosaukumi, piemēram, ziedu mēnesis un papuves mēnesis, kas atspoguļo sezonālās dabas norises un lauksaimniecības darbus.

Citās Eiropas valodās jūnija nosaukums lielākoties saglabā latīnisko pamatu un līdzīgu formu, piemēram, angļu June, franču juin, vācu Juni, spāņu junio, itāļu giugno un krievu июнь. Vienlaikus pastāv arī vietējās tradīcijas ar atšķirīgu motivāciju, piemēram, somu valodā kesäkuu ir saistīts ar vārdiem “mēnesis” (kuu) un arhaisku kesä nozīmi (“papuve”), lietuviešu birželis atvasināts no béržas (“bērzs”) (senāki leišu nosaukumi ir sėjinis vai pūdymo mėnuo), bet dažās slāvu valodās sastopami dabas parādībās balstīti nosaukumi, piemēram, serbhorvātu lipanj, kas saistīts ar liepu ziedēšanas laiku. Šī daudzveidība parāda, kā latīniskā kalendāra sistēma Eiropā pastāv līdzās ar vietējām, dabas ciklos balstītām nosaukumu tradīcijām.

Svētki un atceres dienas

[labot | labot pirmkodu]

Starptautiskās dienas

[labot | labot pirmkodu]

Svētki Latvijā

[labot | labot pirmkodu]
Image
Pūdeles iedegšana Līgo dienas vakarā

Svētki citās valstīs

[labot | labot pirmkodu]

Atceres dienas

[labot | labot pirmkodu]

Reliģiskie svētki

[labot | labot pirmkodu]
  • Kristietībā Vasarsvētkus svin 50. dienā pēc Lieldienām (tādēļ datums variē un var iekrīt maijā vai jūnijā)
  • Jūdaismā Šavuot tiek svinēti Sivan mēnesī, pēc Gregora kalendāra parasti vēlā maijā vai jūnija sākumā

Jūnija klimats Latvijā

[labot | labot pirmkodu]
Image
Jūnija skats Rīgā

Mēneša vidējā gaisa temperatūra jūnijā ir no +13,3, +13,4 °C Latvijas ziemeļrietumu daļā (Ventspilī, Kolkā) līdz +15,5, +15,7 °C Latvijas centrālās un austrumu daļas dienvidos (Daugavpilī, Bauskā). Jūnijā kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1928. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nebija augstāka par +9...+11 grādiem. Vissiltākais laiks jūnijā kopumā Latvijā ir bijis 2021. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra sasniedza +18,9 °C. Kopumā Latvijā jūnija vidējā gaisa temperatūra ir +15,2 °C.

Jūnijā saules spīdēšanas ilgums dienā vidēji ir 9—11 stundas. Laikā ap Jāņiem Saule sasniedz gadā visaugstāko punktu debesjumā un diena ir visgarākā. Turpmāk debesjumā sākas pakāpenisks saules lejupceļš. Tomēr augsne un gaiss vēl turpina sasilt un mēneša gaitā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā pieaug no +13 grādiem mēneša sākumā līdz +16 grādiem mēneša beigās. Laikā no 7. līdz 29. jūnijam (vidējie datumi), sākot no Centrālajiem un Austrumlatvijas dienvidu rajoniem un beidzot ar Baltijas jūras piekrasti, diennakts vidējā gaisa temperatūra kļūst stabili augstāka par +15 grādiem, kas iezīmē meteoroloģiskās vasaras sākumu. Tomēr arī jūnijā vēl ir iespējamas salnas. Aukstos laika periodos salnas gaisā un uz augsnes virsmas visā Latvijā var būt līdz pat Jāņiem. Tā, piemēram, 1977. gada 23. jūnijā Stendē diennakts minimālā gaisa temperatūra bija −1,5 °C. 1931. gada 28. jūnijā Gulbenē diennakts minimālā gaisa temperatūra noslīdēja līdz 0,0 °C.

Jūnija vārda dienas Latvijā

[labot | labot pirmkodu]

Latviešu vārda dienu kalendārā jūnijā pa dienām apkopoti šādi biežāk Latvijā lietotie cilvēku vārdi:[2]

datums vārdi datums vārdi datums vārdi datums vārdi datums vārdi
1.Bernedīne, Biruta, Mairita8.Frīda, Frīdis, Mundra15.Baņuta, Vilija, Vits, Žermēna22.Laimdots, Laimiņš, Ludmila29.Paulis, Pauls, Pāvils, Pēteris
2.Emma, Lība9.Gita, Ligita16.Justīne, Juta23.Līga30.Mareks, Tālivaldis
3.Ineta, Inta, Intra10.Anatols, Malva17.Artis, Artūrs24.Jānis
4.Elfrīda, Sindija, Sintija11.Ingus, Mairis, Vidvuds18.Alberts, Madis25.Maiga, Milija
5.Igors, Ingvars, Margots12.Ija, Lenora, Nora19.Nils, Viktors26.Ausma, Ausmis, Inguna, Inguns
6.Ardis, Ingrīda13.Ainārs, Uva, Zigfrīds20.Maira, Rasa, Rasma27.Malvīne, Malvis
7.Arnis, Gaida14.Saiva, Saivis, Santis, Sentis, Tija21.Egita, Emīls, Monvīds28.Kitija, Viestards, Viesturs

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Latviešu mitoloģija». Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 200. lpp. ISBN 5-89960-044-6.
  2. Jūnijs 2017

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]