Portāls:Bioloģija

Laipni lūdzam Bioloģijas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par bioloģiju.

Bioloģijas portāls

Bioloģija (grieķu: βίος — dzīvība; λόγος — zinātne) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī. Bioloģijas galvenais uzdevums ir noskaidrot dzīvības būtību un likumsakarības, kas saistītas ar to. Tā ir zinātne par visiem dzīvajiem organismiem, kur noskaidro to, kā tie aug, barojas un kustas, kā tie vairojas un kā attīstās ilgākā laika periodā (evolūcija).

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Kristians Heinrihs Panders (vācu: Christian Heinrich von Pander; dzimis 1794. gada 24. jūlijā (pēc vecā stila 12. jūlijā, miris 1865. gada 22. septembrī) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci. No 1827. līdz 1844. gadam savā Carnikavas muižā turpināja paleontoloģiskus pētījumus, īpaši par devona un silūra periodiem. Viņa atklājumi publicēti grāmatā „Salīdzinošā osteoloģija” (Vergleichende Osteologie, 1821—1838), pirmo monogrāfiju, kas veltīta Baltijas devona zivju izpētei (Pander, 1857). Tajā viņš apkopojis daudzu gadu rūpīgi vāktu un preparētu fosiliju materiālu apstrādes rezultātus, vienlaikus ieviešot ļoti augstus paleontoloģisko darbu standartus, kurus virkne Pandera līdzgaitnieku nespēja sasniegt.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Kategorijas un galvenie temati

Bioloģija

Bioloģijas novirzieni

Bioloģiskie objekti
Biologi

izmainīt

Izmeklēts attēls

Autors: Derek Ramsey

Ziemeļamerikas tauriņš Papilio glaucus.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Bioloģija ir saistīti šādi portāli:

	Medicīna
	Zinātne

izmainīt

Izmeklēts raksts

Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder karalisko pingvīnu ģintij (Aptenodytes). Tas ir vislielākais un smagākais pingvīns visā pingvīnu dzimtā.

Imperatorpingvīni mājo tikai Antarktīdā un tie ir sastopami gandrīz tikai starp 66° un 77° dienvidu paralēli. Imperatorpingvīns ligzdo galvenokārt uz stabila pakledus kā pie paša krasta, tā arī līdz pat 18 km tālu no krasta. Jaunās paaudzes audzināšanai pingvīni izvēlas ar ledus klintīm un aisbergiem no valdošajiem vējiem piesegtas vietas. Kopējā imperatorpingvīnu populācija ir 400 000—450 000 pingvīnu, kas sadalās apmēram 40 mazākās, neatkarīgās kolonijās. Apmēram 80 000 pāru perē Rosa jūras sektorā. Lielākās kolonijas atrodas Vašingtona ragā, kur perē apmēram 20 000—25 000 pāru, Koulmena salā Viktorijas zemē (22 000 pāru), Kotsu Zemē (14 300—31 400 pāru) un Karalienes Modas Zemē (16 000 pāru).

Lasīt vairāk...

izmainīt

Lietas, ko Tu varētu darīt...

Vajadzīgie raksti: Palinoloģija - Zooģeogrāfija - Antoceroti - Gneti - Sorberacejas - Spirohetas - Glomeromicētes - Protoplazma - Transporta RNS - Krūts piens - Melnkakla dūkuris

Nepabeigtie raksti: Baktērijas - Četrkājaiņi - Audi - Embrioloģija - Dabiskā izlase - Biocenoze (pārējos nepabeigtos rakstus skatīt šeit)

Raksti, kuri jāuzlabo: Kristians Panders - Skujkoku lielais koksngrauzis - Diaphorina citri - Zirgi - Neotropikas harpija

izmainīt

Vai tu zināji...

... sekvojas (attēlā mūžzaļā sekvoja) ir vieni no pasaulē augstākajiem kokiem, to augstums var sasniegt 112 metrus, diametrs — 6 līdz 11 metrus, bet vecums — 2200 gadu?
... ka, ietekmējies no radinieka Čārlza Darvina darba "Sugu izcelšanās", Frānsiss Galtons radīja eigēnikas jēdzienu?
... ka viena no tipiskākajām cielavu īpašībām ir astes gandrīz nepārtraukta cilāšana, kuras iemeslu zinātniekiem līdz šim nav izdevies izskaidrot?
... senākos laikos podagra bija pazīstama arī kā "karaļu slimība" vai "bagāto cilvēku slimība", taču tā ir kļuvusi par izplatītāku slimību pēdējās desmitgadēs?
... ka dažādspārnu tauriņu infrakārta apvieno vairāk kā 99% no visām mūsdienu zvīņspārņu sugām?

izmainīt

Jaunākie raksti

2024. gada 9. nedēļā no 26. februāra līdz 3. martam par bioloģijas tēmu tika uzrakstīti 20 jauni raksti. Par botāniku uzrakstīti 14 raksti. Par zooloģiju uzrakstīti 4 raksti. Par ģenētiku uzrakstīti 2 raksti (1 raksts par zinātnieku).

Spnq raksti: