Starspures
| Starspures Actinopteri Cope, 1871 | |
|---|---|
 Sapals (Squalius cephalus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Starspurzivis (Actinopterygii) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Iedalījums | |
| |
 Starspures Vikikrātuvē | |
Starspures (Actinopteri) ir starspurzivju klase (dažādi autori to apzīmē kā virsklasi, apakšklasi vai vienkārši kladu). Starspuru Actinopteri apakšklasi 1871. gadā izveidoja amerikāņu ihtiologs Edvards Kops. Šī klase iekļauj sevī lielāko daļu mūsdienās dzīvojošo zivju (apmeram 30 000 sugas).
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Starspuru spuras stiprinas tieši pie skeleta iekšējiem elementiem un tām nav gaļīgas spuru pamatnes, kas dara spuras vēdekļveidīgākas un elastīgākas ātrai manevrēšanai. Uz muguras ir viena vai dažas nepārtrauktas muguras spuras. Astes spura lielakajai starspuru daļai ir homocerkāla. Apakšžoklim ir supraangulārais kauls. Parasfenoīds nav tik izstiepts, kā kladistijām. Peldpūslis ir savienots ar barības vadu dorsāli (dažām grupām šis savienojums var būt sekundāri zaudēts).
Sistemātika
[labot | labot pirmkodu]Starspuru sistemātika:[1]
- klase: Actinopteri Cope, 1871
- apakšklase: Neopterygii Regan, 1923
- apakšklase: Chondrostei Müller, 1844
