Buhāra
| Buhāra | |
|---|---|
| pilsēta | |
| Buxoro/Бухоро | |
|
| |
| Koordinātas: 39°46′N 64°26′E / 39.767°N 64.433°EKoordinātas: 39°46′N 64°26′E / 39.767°N 64.433°E | |
| Valsts |
|
| Vilajets | Buhāras vilojats |
| Platība | |
| • pilsēta | 143 km2 |
| Iedzīvotāji (2020) | |
| • pilsēta | 280 187 |
| • blīvums | 1 959,3/km² |
| • aglomerācija | 328 400 |
| Laika josla | UTC+5 |
| Pasta indekss | 2001ХХ |
| Mājaslapa |
www |
|
| |
Buhāra (uzbeku: Buxoro, tadžiku: Бухоро, Bukhoro) ir pilsēta Uzbekistānā, Buhāras vilojata administratīvais centrs pie Zarafšonas upes.[1] Pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pēc iedzīvotāju skaita (aptuveni 280 tūkstoši) Buhāra ir piektā lielāka pilsēta Uzbekistānā. Vairums no iedzīvotājiem ir uzbeki, bet nozīmīgas minoritātes ir tadžiki un krievi.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Buhāra bija viena no senās Sogdiānas galvenajām pilsētām, kas līdz Maķedonijas Aleksandra iekarojumiem piederēja Ahemenīdu impērijai, pēc tam Seleikīdu impērijai. No 250. līdz 120. gadam p.m.ē. Buhāra atradās Grieķu Baktrijas valsts, tad Kušānu valsts sastāvā. Buhāras uzplaukumu kopš 2. gadsimta p.m.ē. nodrošināja Zīda ceļš, kas veda no Ķīnas uz Eiropu. Mūsu ēras 5. gadsimtā Buhāru ieņēma eftalīti jeb "baltie huņņi", 6. gadsimtā — turki, 7. gadsimtā — arābi, kas pakāpeniski islamizēja tās iedzīvotājus. 892. gadā Buhāra kļuva par Samanīdu impērijas galvaspilsētu un nozīmīgu zinātnes un kultūras centru, 11. gadsimtā to iekļāva Karahanīdu valsts, bet 13. gadsimtā — Horezmas valsts sastāvā.
1220. gadā Buhāru ieņēma Čingizhans, bet 1370. gadā to pakļāva Timurs. 1533. gadā pilsēta kļuva par Buhāras hanistes, bet 1785. gadā par Buhāras emirāta galvaspilsētu. 1868. gadā Buhāras emirāts bija spiests kļūt par Krievijas impērijas vasaļvalsti.
1920. gadā pilsētu okupēja Sarkanā armija. Līdz 1924. gadam tā bija Buhāras Tautas Padomju Republikas galvaspilsēta, pēc tam Uzbekijas PSR apgabala centrs. Kopš 1992. gada Uzbekistānas Buhāras vilojata centrs.
Buhārā dzīvojuši
[labot | labot pirmkodu]
- Muhamads al-Buhārī (810—870), imams, zinātnieks
- Abu Bakrs al-Kalābādī (dzīvoja 10. gadsimtā), sūfijs, sacerējis "Sūfiju mācību" (Kitab at-ta'arruf)
- Abu Bakrs Muhamads Naršahi (899—959), sacerējis "Buhāras vēsturi" (Tārich-e Bochārā)
- Avicenna (980—1037), ārsts un filozofs
- Omars Haijāms (1048—1131), matemātiķis un dzejnieks
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 129. lpp.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Buhāra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
| Šis ar Uzbekistānu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||
|