Komoras
| Komoru Savienība Udzima wa Komori Union des Comores الاتحاد القمري |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Udzima wa ya Masiwa |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Moroni 11°45′S 43°12′E / 11.750°S 43.200°E | |||||
| Valsts valodas | komoriešu valoda, franču valoda, arābu valoda |
|||||
| Valdība | Federāla republika | |||||
| - | Prezidents | Azali Assoumani | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Francijas | 1975. gada 6. jūlijā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 2 235 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2010. gadā | 798 000 | ||||
| - | Blīvums | 357/km² | ||||
| IKP (PPP) | 2011. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $830 miljoni | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $1220 | ||||
| TAI (2011) | ▲ 0,433 (zems) | |||||
| Valūta | Komoru franks (KMF) |
|||||
| Laika josla | EAT (UTC+3) | |||||
| - | Vasarā (DST) | nav (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .km | |||||
| ISO 3166-1 kods | 174 / COM / KM | |||||
| Tālsarunu kods | +269 | |||||
Komoras, oficiāli Komoru Savienība (komoriešu: Udzima wa Komori, franču: Union des Comores, arābu: الاتحاد القمري, al-Ittiḥād al-Qumurī/Qamarī), ir salu valsts Indijas okeānā, netālu no Āfrikas austrumu krasta. Oficiāli Komoru Savienība sastāv no četrām Komoru arhipelāga salām — Nazidžas, Mvali, Nzvani un Majotas —, taču faktiski Majota ir Francijas aizjūras departaments un nekad nav bijusi Komoru Savienības sastāvā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Komoras bija apdzīvotas jau pirms eiropiešu ierašanās. Salās apmetās bantu, arābu, persiešu, malagasi un citu Indijas okeāna reģiona tautu pārstāvji. Šo migrāciju rezultātā izveidojās daudzslāņaina kultūra, kurā apvienojās Āfrikas, arābu, persiešu un Madagaskaras ietekmes.
Nozīmīga loma Komoru vēsturē bija islāma izplatībai. Islāms salās nostiprinājās viduslaikos, galvenokārt ar arābu un svahili tirgotāju starpniecību. Komoras kļuva par daļu no plašāka Svahili piekrastes un Indijas okeāna tirdzniecības tīkla.
Viduslaikos Komoru salās izveidojās vairākas vietējas sultanātes. Politiskā vara bija sadrumstalota starp atsevišķām salām un vietējiem valdniekiem. Īpaši nozīmīgas bija Ngazidža, Ndzvani, Mvali un Majota. Šīs salas saglabāja ciešas tirdzniecības un kultūras saites ar Austrumāfriku, Arābijas pussalu un Madagaskaru.
Eiropieši Komoru salas sasniedza 16. gadsimtā, kad portugāļu jūrasbraucēji sāka kontrolēt ceļus Indijas okeānā. Tomēr ilgstošu koloniālo kontroli pār salām vēlāk izveidoja Francija. 1841. gadā Francija pārņēma Majotu, bet 19. gadsimta beigās pakāpeniski nostiprināja ietekmi arī pār pārējām Komoru salām.
1912. gadā Komoras tika oficiāli pievienotas Francijas koloniālajai impērijai un pārvaldītas kopā ar Madagaskaru. Koloniālajā periodā ekonomika balstījās uz plantāciju saimniecību, kurā audzēja vaniļu, krustnagliņas un smaržaugus, tostarp ilangilangu.
Pēc Otrā pasaules kara Komorās pastiprinājās politiskās autonomijas un neatkarības kustības. 1961. gadā salas ieguva iekšējo autonomiju, bet 1974. gadā notika referendums par neatkarību. Lielākā daļa salu iedzīvotāju atbalstīja neatkarību no Francijas, taču Majota balsoja par palikšanu Francijas sastāvā.
Komoru Salas pasludināja neatkarību 1975. gada 6. jūlijā. Jaunajā valstī iekļāvās Ngazidža, Ndzvani un Mvali, bet Majota palika Francijas pārvaldē. Šis jautājums joprojām ir viens no nozīmīgākajiem politiskajiem strīdiem starp Komorām un Franciju.
Pēc neatkarības iegūšanas Komoru vēsturi raksturoja politiska nestabilitāte, apvērsumi un separātisma kustības. Īpaši smagas krīzes radās 20. gadsimta beigās, kad Ndzvani un Mvali salās pastiprinājās atdalīšanās centieni.
2001. gadā tika pieņemta jauna konstitucionāla kārtība, izveidojot Komoru Savienību. Tā paredzēja plašāku autonomiju atsevišķām salām un rotējošu prezidentūru starp galvenajām salām. Šī sistēma tika veidota, lai mazinātu separātismu un stabilizētu valsts pārvaldi.
Mūsdienās Komoras ir neatkarīga salu valsts Indijas okeānā, kas saglabā ciešas kultūras saites ar Āfriku, arābu pasauli un Franciju. Valsts joprojām saskaras ar ekonomiskām grūtībām, politiskām spriedzēm un neatrisinātu Majotas statusa jautājumu.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Komoru saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 20,2% no IKP, šis rādītājs bija devītais augstākais no visām valstīm.[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Migration and Remittances Factbook 2016». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. novembrī. Skatīts: 2016. gada 12. decembrī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Komoras.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||
|
