Pāriet uz saturu

Santome un Prinsipi

Vikipēdijas lapa
Santomes un Prinsipi
Demokrātiskā Republika
República Democrática de
São Tomé e Príncipe
Santomes un Prinsipi karogs Santomes un Prinsipi ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna: Independência total ("Pilnīga neatkarība")
Location of Santome un Prinsipi
Location of Santome un Prinsipi
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Santome
0°20′N 6°44′E / 0.333°N 6.733°E / 0.333; 6.733
Valsts valodas portugāļu
Valdība Demokrātiska pusprezidentāla
republika
 -  Prezidents Karlušs Vila Nova
 -  Premjerministrs Patriss Trovoada
Neatkarība
 -  no Portugāles 1975. gada 12. jūlijs 
Platība
 -  Kopā 1 001 km² (183.)
 -  Ūdens (%) 0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. gadā 183 176[1] (188.)
 -  Blīvums 169,1/km² (69.)
IKP (PPP) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $379 miljoni[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $2251[2] 
IKP (nominālais) 2011. gada aprēķins
 -  Kopā $248 miljoni[2] 
 -  Uz iedzīvotāju $1473[2] 
TAI (2011) 0,509 (144.)
Valūta Dobra (STD)
Laika josla UTC (UTC+0)
Interneta domēns .st
Tālsarunu kods +239

Santome un Prinsipi (portugāļu: São Tomé and Príncipe) ir salu valsts Gvinejas līcī pie Āfrikas krastiem. Valsts sastāv no divām lielākām vulkāniskas izcelsmes salām, kā arī sešām mazākām salām. Attālums starp divām lielākajām salām ir apmēram 140 kilometri.

Santome un Prinsipi ir augstākais dabiskais populācijas pieaugums pasaulē. Ar apmēram 1001 km² platību un 201 tūkstoti iedzīvotāju valsts ir otra mazākā valsts Āfrikas kontinentā pēc teritorijas un iedzīvotāju skaita aiz Seišelu Salām. Iedzīvotāji lielākoties ir āfrikāņu un metisu izcelsmes un kristieši.

Valsts pasludināja savu neatkarību no Portugāles 1975. gada 12. jūlijā. Kopš tā brīža Santome un Prinsipi ir bijusi viena no stabilākajām un demokrātiskākajām valstīm Āfrikā. 1992. gada 28. janvārī Santome un Prinsipi atzina Latvijas neatkarību, un kopš 1994. gada 26. jūlija starp abām valstīm pastāv diplomātiskās attiecības.[3] Santome un Prinsipi ir viena no Portugāļu valodas valstu sadraudzības dibinātājvalstīm.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Santomes un Prinsipi salas līdz eiropiešu ierašanās laikam bija neapdzīvotas. Portugāļu jūrasbraucēji tās sasniedza 15. gadsimta otrajā pusē. Santomes sala parasti tiek saistīta ar 1470. gadu, bet Prinsipi sala — ar 1471. gadu. Salas kļuva par daļu no Portugāles koloniālās ekspansijas Atlantijas okeānā.

15. gadsimta beigās portugāļi sāka salu kolonizāciju. Ģeogrāfiskais novietojums pie Āfrikas rietumu krasta padarīja Santomi un Prinsipi par nozīmīgu atbalsta punktu tirdzniecībai starp Eiropu, Āfriku un vēlāk arī Ameriku. Kolonijas ekonomikas pamatu veidoja plantāciju saimniecība.

16. gadsimtā Santome kļuva par vienu no svarīgākajiem cukura ražošanas centriem Atlantijas pasaulē. Darbaspēks plantācijās galvenokārt tika nodrošināts ar paverdzinātiem afrikāņiem, kas tika ievesti no kontinenta. Šajā laikā izveidojās sabiedrība ar sarežģītu etnisko un sociālo struktūru, kurā nozīmīga loma bija gan portugāļu kolonistiem, gan Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem.

Vēlāk cukura ražošana zaudēja nozīmi, jo konkurenci radīja Brazīlijas plantācijas. 17. un 18. gadsimtā salas saglabāja nozīmi kā tranzīta punkts Atlantijas vergu tirdzniecībā. Ekonomika piedzīvoja jaunu uzplaukumu 19. gadsimtā, kad galvenajām eksporta kultūrām kļuva kakao un kafija.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Santome un Prinsipi bija viens no ievērojamākajiem kakao ražošanas centriem pasaulē. Plantāciju sistēma balstījās uz piespiedu darba formām, tostarp līgumstrādniekiem no citām Portugāles kolonijām Āfrikā. Šī sistēma izraisīja starptautisku kritiku un sociālu spriedzi kolonijā.

Pēc Otrā pasaules kara Āfrikā pastiprinājās dekolonizācijas kustības. Santomē un Prinsipi neatkarības kustību vadīja Santomes un Prinsipi Atbrīvošanas kustība. Pēc Portugāles autoritārā režīma krišanas 1974. gadā sākās politiskas pārmaiņas arī kolonijās.

Santome un Prinsipi ieguva neatkarību no Portugāles 1975. gada 12. jūlijā. Par pirmo valsts prezidentu kļuva Manuels Pintu da Košta. Sākotnēji valstī pastāvēja vienpartijas politiskā sistēma, taču 20. gadsimta beigās tika ieviestas daudzpartiju reformas.

1990. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas nostiprināja daudzpartiju demokrātiju. Kopš tā laika Santome un Prinsipi attīstās kā parlamentāra republika ar regulārām vēlēšanām, lai gan valsts joprojām saskaras ar ekonomiskām grūtībām, ierobežotiem resursiem un atkarību no ārējās palīdzības.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. «Santome un Prinsipi». The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. septembrī. Skatīts: 2012. gada 31. jūlijs.
  2. 1 2 3 4 «São Tomé and Príncipe». International Monetary Fund. Skatīts: 2012-04-20.
  3. «Diplomātisko attiecību nodibināšana un atjaunošana - Latvijas Republikas Ārlietu ministrija». www.mfa.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-17. Skatīts: 2021-03-28.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]